Norisinājās ministru sanāksme par Latvijas gatavošanos eiro ieviešanai
Piektdien, 18. janvārī, Ministru kabinetā norisinājās ministru sanāksme par Latvijas gatavošanos eiro ieviešanai. Par līdz šim paveikto – Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna izpildi 2012. gadā un aktuālajiem uzdevumiem 2013. gadā, turpmākajiem nepieciešamajiem valdības lēmumiem, kā arī par eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijas izpildi – ministrus informēja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas pārstāvji.
Sanāksmes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta sabiedrības informēšanas procesa nodrošināšanai par eiro ieviešanas ieguvumiem un riskiem, kā arī tika pārrunāti plānotie komunikācijas pasākumi un informatīvo materiālu izveide.
„Šobrīd Eiropas Savienībā (ES) notiek būtiskas pārmaiņas un nākotnē ciešāka eirozonas valstu integrācija ir nenovēršama. Latvijas kā mazas un atvērtas ekonomikas interesēs ir būt starp ES kodolam piederīgajām valstīm, piedaloties kopējā lēmumu pieņemšanas procesā. Līdz ar to mūsu viedoklim būs ievērojami lielāka nozīme, atrodoties eirozonā nevis ārpus tās,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
Pasaules uzņēmēju, investoru, finanšu tirgus acīs pārliecinoša Māstrihtas kritēriju izpilde, kā arī eirozonas valsts statuss uzliek kvalitātes zīmogu, ka šīs valsts ekonomika spēj nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi. Eiro nav pašmērķis – eiro ir līdzeklis, lai palielinātu Latvijas ekonomiskās vides pievilcību, jo no investoru viedokļa eiro nozīmē lielāku uzticamību un pārliecību par atbilstību ilgtspējīgas ekonomikas kvalitātei. Tas nozīmē izdevīgākas procentu likmes, aizņemoties valstij, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. No uzņēmēju skatu punkta Latvijas iekļūšana eirozonā dos pozitīvu attīstības perspektīvu un plašākas iespējas nostiprināt starptautiskās attiecības ar partneriem, kā arī ievērojami lielāku stabilitāti darbībai Latvijā.
Eiro ieviešana Latvijas ekonomikai sniegs arī būtisku ietaupījumu no procentu maksājumiem par valsts parādu. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm procentu likmju samazinājums turpmākajos desmit gados ļaus ietaupīt vidēji 80 miljonus eiro gadā, tādējādi ietaupītos līdzekļus būs iespējams novirzīt valsts prioritāšu finansēšanai, kā arī biezāka drošības spilvena veidošanai valsts budžetā neparedzētiem gadījumiem.
Šobrīd būtiskākais no uzdevumiem ir Saeimā otrajā galīgajā lasījumā apstiprināt eiro ieviešanas likumu, veikt sabiedriskās domas aptaujas, kā arī dažādu sabiedrības grupu informēšanu par būtiskākajiem eiro ieviešanas ieguvumiem un riskiem.
Informāciju sagatavoja:
Elīna Neimane
Komunikācijas nodaļas vecākā referente
Tālr.: 67095405
[email protected]