Novērsīs valsts interesēm nelabvēlīgu civiltiesisku līgumu slēgšanas risku
Otrdien, 2.jūlijā, valdība izskatīs Valsts kancelejas vadītās darba grupas izstrādāto instrukciju, kas paredz nodrošināt valsts interešu aizsardzību, slēdzot civiltiesiskos līgumus Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu vidē. Vienotu pamatnosacījumu trūkums līgumu izstrādes procesā valsts pārvaldes iestādēs līdz šim radījis vairāku desmitu miljonu lielus zaudējumus.
Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja Solvita Gulbe uzsver, ka izstrādātās instrukcijas mērķis ir novērst valsts interesēm nelabvēlīgu civiltiesisku līgumu slēgšanu un neplānotu finanšu saistību uzlikšanu valsts budžetam, ja neatbilstoša civiltiesiska līguma rezultātā netiek piešķirts ES fondu vai cita ārvalstu finanšu instrumenta finansējums. Tāpat mērķis ir arī paaugstināt nodevumu kvalitāti un tās kontroli.
S.Gulbe skaidro, ka iepriekš vienotu pamatnosacījumu trūkuma dēļ bieži nācies saskarties ar pakalpojuma vai preces zemo kvalitāti līgumu izpildes rezultātā.
„Piemēram, līdz šim nav noteikti vienoti nosacījumi, lai nodrošinātu līgumu izpildes kvalitātes pārbaudi, kā arī taisnīgi un iedarbīgi kvalitātes nodrošinājuma piespiedu mehānismi, kas saistīti ar maksājumu kārtību, līgumsodiem un līguma uzteikumu. Tāpat situācijas problemātiku saasina kļūdas civiltiesiska līguma saturā, rezultātā radot nesamērīgi lielus līgumsodus attiecībā pret valsti,” uzsver ES struktūrfondu departamenta vadītāja.
„Lai arī katrs civiltiesisks līgums ir skatāms individuāli, vienoti nosacījumi to saturam ir obligāts priekšnosacījums, lai turpmāk novērstu valsts interesēm negatīvu līgumu noslēgšanu. Instrukcija kopumā līdzsvaros valsts un uzņēmēju intereses, un ieguvēji būs gan pārvaldes iestādes, gan arī komersanti, jo tā nodrošinās civiltiesisku līgumu paredzamību un noteiktību,” norāda S.Gulbe.
Instrukcija attiecas uz trim līgumu veidiem- piegāžu līgumiem, pakalpojumu līgumiem un būvdarbu līgumiem, kurus finansē Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, Norvēģijas finanšu instruments, Latvijas un Šveices sadarbības programma un Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programma. Īstenojot minēto ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētus projektus, tiek slēgti civiltiesiski līgumi, nosakot pakalpojuma sniegšanas vai preces piegādes nosacījumus, cenu, kvalitātes standartus, apmaksas kārtību, saistību pastiprinošus līdzekļus (līgumsodus, nokavējuma procentus), strīdu izskatīšanas kartību un citus nosacījumus. Turpmāk, slēdzot līgumus un īstenojot minētos ārvalstu finanšu instrumentus, tiks piemēroti instrukcijas nosacījumi.
Informāciju sagatavoja:
Signe Znotiņa – Znota
Ministru kabineta preses sekretāre
Tālr. 67082919, 28803639
[email protected]