Reirs: aplokšņu algu mazināšanās ir likumsakarīgs rezultāts VID darbam nodokļu nomaksas veicināšanā
Finanšu ministrs Jānis Reirs novērtē paveikto darbu ēnu ekonomikas ikgadējā indeksa pētīšanā, kā arī atzinīgi vērtē to, ka Latvijā mazinājies tā saukto aplokšņu algu īpatsvars, kas ir likumsakarīgs rezultāts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzsāktajam darbam nodokļu nomaksas veicināšanā.
Tomēr būtiski iesākto darbu turpināt, lai ēnu ekonomikas īpatsvaru ne tikai noturētu esošajā līmenī, bet arī samazinātu. Latvija vairs nevar atļauties ilgāk uzturēt ēnu ekonomiku. Ēnu ekonomikas mazināšanai jābūt visu nozaru ministriju prioritātei ne tikai vārdos, bet arī darbos.
“Ēnu ekonomikas mazināšanai nekavējoties nepieciešams intensīvs visu nozaru ministriju, kā arī valdības sociālo un sadarbības partneru darbs. Nav pieļaujams, ka ēnu ekonomikas rezultātā uzlabojas atsevišķu personu materiālais stāvoklis uz visas sabiedrības nākotnes izaugsmes rēķina. Mums visiem ir jāiesaistās cīņā ar faktoriem, kas traucē tautsaimniecības izaugsmi, un jākļūst neiecietīgākiem pret krāpšanos ar nodokļiem,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Lai arī Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests mērķtiecīgi strādā, lai ierobežotu ēnu ekonomikas īpatsvaru, nepieciešama arī citu nozaru ministriju un atbildīgo dienestu, piemēram, Valsts darba inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, aktīvāka iesaiste savas jomas jautājumu sakārtošanā. To atzīst arī ēnu ekonomikas indeksa pētījuma autori.
Stājoties amatā pagājušā gada novembrī, finanšu ministrs Jānis Reirs par vienu no savām galvenajām prioritātēm izvirzīja darbu pie ēnu ekonomikas mazināšanas. Šajā īsajā laikā paveikts apjomīgs darbs dažādu nozaru nodokļu jautājumu sakārtošanā, izstrādāti grozījumi normatīvajā regulējumā, pastiprinot negodprātīgo uzņēmēju atbildību.
Pateicoties VID un Muitas policijas atbildīgajam darbam nesen atklāti vērienīgi nodokļu krāpšanas un kontrabandas gadījumi, norisinās darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas riska nozaru, tajā skaitā taksometru jomā. Tāpat izstrādāts jauns kases aparātu regulējums, lai neatļautu nesankcionētu iejaukšanos to darbībā, un veikti citi pasākumi.
Lai rezultātus vēl vairāk uzlabotu, ir jāmeklē iespējas pilnveidot nozaru ministriju un to pakļautībā esošo kontrolējošo dienestu sadarbību un plašāk izmantot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas, lai mazinātu iesaisti ēnu ekonomikā. Arī informācijas apmaiņas veicināšana starp valsts iestādēm un finanšu iestādēm ir priekšnosacījums tam, lai identificētu tos riskus, ko rada izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un laicīgi tos novērstu.
Jau tuvākajā laikā plānots pastiprināti uzraudzīt nozares, kurās ēnu ekonomika ir visizteiktākā – būvniecību un ēdināšanu, kā arī turpināt darbu pie kases aparātu pārbaudēm un vērienīgo nodokļu krāpšanas shēmu novēršanas, lai ierobežotu ieņēmumu neuzrādīšanu.
Informāciju sagatavoja:
Maija Straupmane
FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Tālr. (+371) 67083938
E-pasts: [email protected]