Skip to main content

Repše: TP savu bezatbildīgo rīcību piedēvē citiem

Vērtējot pēdējos notikumus Saeimā, kas ir saistīti ar Latvijas Bankas (LB) padomes locekļu izraudzīšanu un viņu apstiprināšanu, finanšu ministrs Einars Repše pauž bažas par atsevišķu politisko partiju klaju iejaukšanos LB darbā, kas var apdraudēt tās neatkarību. Finanšu ministrs norāda uz Tautas partijas (TP) apzinātiem centieniem izvairīties no atbildības par dramatiskajām sekām, ar ko ir saskārusies Latvija pēc tā saucamajiem – „treknajiem gadiem”, kad pie varas bija TP vadītās valdības.

„Ir klaji nepieņemama TP rīcība, kad tā savu agrāko tuvredzīgo politiku, kas ir acīmredzami pastiprinājusi ekonomisko krīzi Latvijā cenšas piedēvēt LB. Krīzi Latvijā ir pastiprinājusi nevis LB kļūdaina monetārā politika, bet Aigara Kalvīša valdības ekspansīvā fiskālā politika. TP un tās koalīcijas politika „gāzi grīdā!” ir izrādījusies ļoti tuvredzīga un neveiksmīga, bet tās sekas izjūt katrs Latvijas iedzīvotājs vēl šodien,” norāda E. Repše.

Nepārdomātās politikas dēļ pat izaugsmes gados valdība nespēja sabalansēt savu budžetu, bet dzīvoja pāri līdzekļiem un neveidoja uzkrājumus kā to, piemēram, darīja Igaunija, tāpēc šo krīzi igauņi pārdzīvo daudz vieglāk nekā mēs. Kalvīša valdības neveidoja saprātīgu fiskālo politiku, bet katru gadu paaugstināja budžeta izdevumus par 25% pret iepriekšējiem gadiem. Tagad TP apzināti mēģina savas pieļautās kļūdas uzvelt LB.

Ir jāatgādina, ka jau 2004. gadā TP vadītā valdība tika brīdināta no LB, Eiropas Savienības, Starptautiskā valūtas fonda (SVF), kā arī citām amatpersonām par gaidāmo rekordaugsto inflāciju un citām problēmām. Neskatoties uz šiem brīdinājumiem, valdība tos klaji ignorēja. Tajā laikā popularitāti zaudējusi valdība nedrīkstēja vienkārši pirkt vēlētāju balsis, atbalstot sev izdevīgākos priekšlikumus, par ko tagad maksā katrs Latvijas iedzīvotājs.

Arī LB ļoti savlaicīgi brīdināja, ka, nereaģējot uz pārkaršanas pazīmēm, jārēķinās ar nopietnām problēmām ekonomikā. Tā piemērām, 2004. gadā LB prezidents Ilmārs Rimšēvics norādīja: „Ir pazīmes, ka, saglabājoties arī citu makroekonomisko rādītāju lielumam, Latvijas tautsaimniecību nākotnē tik tiešām var novest pārkaršanas fāzē. Tāpēc centrālās bankas uzdevums pašlaik ir ieskandināt piesardzīgu brīdinājuma signālu, ka mūs uztrauc dažu makroekonomisko rādītāju attīstība un, ja tam nākotnē netiks pievērsta nopietna uzmanība, mēs varam nokļūt situācijā, kādā nokļuva Dienvidaustrumāzijas valstis, ko savulaik sauca par tīģeriem.”

Arī E. Repše Saeimā brīdināja Kalvīša valdību, norādot, ka inflācija skars trūcīgos iedzīvotājus ar strauju cenu pieaugumu. „Es brīdināju, ka tas ir TP valdības saimniekošanas viens no ļoti prognozējamiem rezultātiem – rekordaugsta inflācija, kas nebija piedodama Latvijai tajā attīstības stadijā,” norāda Repše. „Tagad tas arī ir pierādījies, ka TP valdība ir apzināti atbalstījusi tautsaimniecības „pārkaršanu”,” turpina Repše.

Tāpat 2004. gadā SVF ziņojumā tika norādīts: „Latvijas monetārā politika arvien vairāk zaudē savu pieprasījuma pārvaldīšanas instrumenta lomu, šādi riska faktori prasa nepārtrauktu fiskālo konsolidāciju un piesardzīgas kontroles pastiprināšanu. Latvijā pieaug tautsaimniecības „pārkaršanas” risks.”

2005. gadā pēc LB iniciatīvas tika izveidots pretinflācijas plāns. Taču Kalvīša valdības darbs pie inflācijas apkārošanas plāna beidzās tikai ar darba imitāciju un plāns, kad tas bija nepieciešams, netika pieņemts. Šķiet, ka valdība apzināti izvairījās un novilcināja plāna pieņemšanu. Papildus valdība tajā laika neko nedarīja, lai regulētu privātā patēriņa pieaugumu, kas tika stimulēts no komercbankām.

Diemžēl visus šos brīdinājumus TP un koalīcija ignorēja. Tajā laikā Premjera biedrs, Latvijas Pirmās partijas valdes priekšsēdētājs Ainars Šlesers vien norādīja: “Mēs nebaidāmies uzņemties risku, sakot, ka Latvijas situācijā nevajag brīdināt par kaut kādu ekonomikas pārkaršanu, mums ”jāgāzē” līdz grīdai.”

Ņemot vērā pieļautās kļūdas un realizētās politikas izgāšanos politiskās partijas nedrīkst iejaukties LB darbībā, jo īpaši, kad tās ir pašas līdzvainīgas pie esošās ekonomiskās situācijas izveidošanās, taču cenšas savas kļūdas uzvelt citiem.
 

Dalies ar ziņu