Rinkēvičs LV un LT valdību kopsēdē: Migrācijas krīzi ES neviena valsts nevar atrisināt viena pati
Rokišķos, Lietuvā, 18. septembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdību pirmajā kopīgajā sēdē, kuras laikā pauda Latvijas nostāju migrācijas un stratēģiskās komunikācijas jautājumos, kā arī pievērsās ES Globālajai stratēģijai par ārpolitiku un drošības politiku, un Latvijas iestāšanās sarunu gaitai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD).
„Migrācijas krīze Eiropas Savienībā padziļinās, un neviena valsts to nevar atrisināt viena pati. Mūsuprāt, migrācijas plūsmu pamatcēloņu vienota un līdzsvarota risināšana ir prioritāri veicams pasākums ES. Turpmākajā darbā jākoncentrējas uz Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanu, efektīvu atgriešanas politiku, cilvēku kontrabandas tīklu sagraušanu un daudzfunkcionālu bēgļu centru izveidi ārpus Eiropas Savienības,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Ministrs informēja, ka Latvijas valdība 17. septembrī atbalstīja papildu patvēruma meklētāju uzņemšanu no visvairāk skartajām ES dalībvalstīm. Latvija uzskata, ka fiziska personu pārdale ir viens no solidaritātes izpausmes veidiem, turklāt izmantojams tikai kā galējais līdzeklis ārkārtas situācijās, lai mazinātu spiedienu uz konkrētas dalībvalsts patvēruma sistēmu krīzes gadījumos. Pat ja šāds pastāvīgs ietvars pārvietošanas shēmām tiek izveidots, ir jāsaglabā efektīva iespēja izvērtēt katru gadījumu atsevišķi, nodrošinot, ka šajā procesā tiek ņemtas vērā arī dalībvalstu iespējas. Latvijas vērtējumā šādos pasākumos dalībvalstīm ir jāpiedalās brīvprātīgi, izvērtējot savu kapacitāti.
Ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē sasniegtais ir veicinājis vispārēju izpratni ES dalībvalstīs un institūcijās par nepieciešamību ES stratēģisko komunikāciju iepretim kaimiņiem padarīt efektīvāku. Vienlaikus jāturpina strādāt, lai veicinātu vienotu un spēcīgu stratēģisko komunikāciju arī pašā ES un NATO. Tādēļ ir svarīga ES-NATO sadarbība, kur būtiska loma ir NATO StratCom izcilības centram Rīgā, kas ar konkrētu pētniecisko darbu un apmācību programmām palīdz uzsvērt stratēģiskās komunikācijas prioritāro nozīmi.
„Ar cerībām raugāmies uz tikko darbu uzsākušo EastStratComTeam. Stratēģiskajai komunikācijai jākļūst par mūsu – ES un NATO – politikas neatņemamu sastāvdaļu un vienlaikus par atbalstu kopējo mērķu sasniegšanai. Te ir būtiski izmantot kā oficiālos, tā neoficiālos kanālus, iesaistot gan valstiskas institūcijas, gan pilsonisko sabiedrību,” sacīja ministrs.
E. Rinkēviča skatījumā mandāts jaunajai ES Globālajai stratēģijai ir viens no svarīgākajiem ES kopējiem lēmumiem Latvijas prezidentūras laikā. Stratēģijas veidošanā jāiesaista visas dalībvalstis. Saturiski jaunajai stratēģijai ir jāietver vairāki virzieni, tai jābūt vērstai uz: ES lomu starptautiskās sistēmas stiprināšanā; stabilitātes nodrošināšanu ES kaimiņu reģionos, transatlantiskās sadarbības (ES-NATO, ES-ASV) stiprināšanu un noturības veicināšanu pret modernās karadarbības, tostarp hibrīdās, radītiem draudiem.
Runājot par Latvijas iestāšanās sarunu gaitu OECD, E. Rinkēvičs uzskata pievienošanos OECD par vienu no Latvijas valdības prioritātēm, kas ir jauns instruments, lai turpinātu Latvijas valsts pārvaldes un ekonomiskās politikas pilnveidošanu saskaņā ar augstākajiem standartiem.
„Ceram, ka jau nākamgad OECD dalībvalstis lems par Latvijas uzņemšanu. Pievienošanās sarunu procesā Latvijā liela nozīme bijusi Saeimas atbalstam un valdības augsta līmeņa iesaistei, kā arī efektīvai starpinstitucionālajai sadarbībai. Kā sarežģītākie pievienošanās sarunu jautājumi ir jāmin kukuļošanas apkarošana starptautiskajos biznesa darījumos, kur paveikts liels un sarežģīts darbs, tostarp, pievienojoties OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos un valsts kapitālsabiedrību pārvaldes atbilstības nodrošināšanu OECD vadlīnijām par valsts kapitāla pārvaldību. Minētajos jautājumos Latvijai ir nozīmīgs progress, tomēr OECD īpašu uzmanību pievērš tieši jauno tiesību aktu ieviešanai praksē,” nobeigumā sacīja E. Rinkēvičs.
Informācijai:
Latvijas un Lietuvas valdību pirmā kopīgā sēde tiek rīkota, īstenojot vienu no 2011. gadā publicētajā Ziņojumā par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām ietvertajiem ieteikumiem.
Sēdi vada Latvijas un Lietuvas premjerministri, katrā darba kārtības jautājumā dodot vārdu attiecīgajam ministram vai viņa aizvietotājam.
Papildus informācija:
LR Ārlietu ministrija
Preses un informācijas nodaļa
Tālrunis: (371) 67016 272
E-pasts: [email protected]