Savām zināšanām un pieredzei Ventspilī saskatu plašu pielietojumu. Intervija ar Agnesi Marnauzu
Agnese Marnauza ( 25), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vecākā eksperte. Latvijas Universitātē ieguvusi jurista izglītību, prestižajā Tartu universitātē — maģistra grādu starptautiskajā sadarbībā.
Lai gan esat dzimusi un vidējo izglītību ieguvusi Ventspilī, tālākā jūsu dzīve un darbs pārsvarā bijuši saistīti ar uzturēšanos Rīgā. Vai kandidēšana uz Ventspils domes deputāta vietu nozīmē, ka esat izlēmusi šeit atgriezties?
Ventspils ir mana bērnības un agrās jaunības pilsēta, kas izaugusi un kļuvusi skaistāka acu priekšā. Te joprojam dzīvo man tuvie cilvēki un draugi. Ar prieku to apmeklēju un labprāt atgrieztos pavisam, ja vien šeit man būtu iespēja pielietot līdz šim iegūtās zināšanas un darba pieredzi starptautiskajā sadarbībā. Esmu pārliecināta, ka Ventspils pašvaldība starpvalstu sadarbības potenciālu pietiekami nenovērtē. Bet šai jomā Ventspilij ir milzīgas izaugsmes iespējas, kas dotu pilsētai daudz lielāku ekonomisku un sociālu labumu, nekā tas gūts līdz šim. Kā deputāte un speciāliste būšu gatava piedāvāt pilnīgi konkrētus sadarbības risinājumus un pati pie tiem strādāt. Tam palīdzētu arī manas vairāku svešvalodu zināšanas.
Esat guvusi pieredzi, kādu laiku darbojoties Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā. Vai arī to varētu pielietot Ventspilī?
Noteikti. Saredzu iespēju pašvaldībai efektīvāk, nekā līdz šim, izmantot dažādu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, jo dažkārt tie netika iegūti tāpēc, ka kvalitatīvi nebija iesniegtie projekti. Turklāt daudzi vienkārši nezina, ka ES līdzekļi ir pieejami arī privātpersonām, un šajā ziņā vajadzētu piedāvāt plašu informācijas klāstu.
Vai ir kāda “stiprā roka”,” gudrā galva”, kas jūs bīdījusi un mudinājusi pievērsties politikai?
Pēc dabas esmu aktīva un ļoti patstāvīga, mani nevar regulēt “no malas”. Viss, kas līdz šim sasniegts, ir panākts tikai un vienīgi saviem spēkiem. Protams, ar tuvinieku atbalstu. Kad iegūts noteikts zināšanu un pieredzes kopums, nāk apjausma, ka pienācis laiks sevi realizēt ne tikai specialitātē, bet arī sabiedrības labā. Piemēram, līdz šim Ventspils domē neredzu neviena, kas pārstāvētu tieši jauniešu intereses. Man tas liekas svarīgi un es to mācētu darīt.
Alternatīvie spēki uz pašvaldību vēlēšanām parasti iet ar līdzšinējiem valdošajiem veltītu kritiku. Vai jūs arī gribētu mest kādu akmeni tagadējās domes dārziņā?
Uz dažām, manuprāt, neizdarībām attiecībā uz Eiropas naudas piesaisti un starptautisko sadarbību jau norādīju. No malas izskatās, ka paveikts ir daudz, taču tā objektīvam izvērtējumam vajadzētu ļoti rūpīgu analīzi, bet manā rīcībā nav visaptverošu datu par domes darbu. Esmu dzirdējusi, ka tādus iegūt ir problēmas pat daudziem deputātiem.
Uzkrītoši un pat kaitinoši gan šķiet tas, ka pašvaldības īstenoto un pārsvarā visnotaļ lietderīgo projektu sakarā domes vadība (un tai lojālie, varētu arī teikt — iztapīgie atbalstītāji) slavē pati sevi un tās priekšsēdētāju. Manuprāt, labi un izcili strādāt ir viņu vistiešākais pienākums, par kura veikšanu odas un ditirambi nebūtu jāsacer. Ja pilsēta lepojas ar jaunatvērtām ražotnēm, nevajadzētu aizmirst, ka dažs labs terminālis ir nedzīvi dzimis un, piemēram, ar pompu atklātais konteineru celtnis no mazkustības draud sākt rūsēt.
Kāpēc ventspilniekiem vajadzētu noticēt, ka Agnese Marnauza būs labāka un pilsētai noderīgāka, nekā kāds no līdzšinējiem deputātiem?
Neuzskatiet to par pašslavināšanos, bet esmu pārliecinājusies, ka man ir pietiekami liels gribasspēks, lai ar smagu darbu sasniegtu visu, ko esmu iecerējusi. Nešaubos, ka tā rīkošos arī vēlētā amatā. Turklāt ceru, ka Vienotībai domē būs komanda, bet mūsu sarakstā faktiski visi ir mērķtiecīgi cilvēki, kas dzīvē kaut ko sasnieguši tikai pašu spēkiem. Uz mums var paļauties, bet pieredze domes darbā ir iegūstama lieta.
Jaunie un labu izglītību ieguvušie raujas strādāt un labi pelnīt ārzemēs. Jūsu plānos tas neietilpst?
Strādāt svešatnē jebkuru darbu, lai tikai labi nopelnītu, noteikti nē. Vienīgais, ko pieļauju — varētu doties uz Briseli. Ja tur atrastos darbs manā specialitātē, kura man ļoti patīk. Taču nenosodu jauniešus, kuri pamet Latviju cerībā tikt pie lielākas naudas, jo ar 300 — 400 latiem mēnesī nodrošināt sev un ģimenei pilnvērtīgu dzīvi (pat ja kaklā nav kredīts) jaunais cilvēks mūsu valstī nevar.
Šī problēma pastāv arī Ventspilī un ir mērķtiecīgi jārisina.