Tas ir izaicinājums un jauna pieredze. Intervija ar Edgaru Ūdri
Edgars Ūdris (40), SIA Ventspils mērnieks, valdes loceklis. Augstākā izglītība, zemes ierīcību apguvis Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā. Lepojas, ka arī vecvectēvs Ventspilī bijis mērnieks.
Ventspilī uzņēmēji ne pārāk raujas iet politikā, sevišķi ar valdošo partiju vēlēšanās konkurējošos sarakstos. Atrunas ir dažādas, bet zemtekstos jūtams, ka cilvēki nav droši, vai pašvaldības spice tāpēc viņiem tiešā vai slēptā veidā nepiegriezīs skābekli. Nebaidāties riskēt?
Nē. Pēc dabas esmu diezgan apdomīgs, taču ne bailīgs cilvēks. Otrkārt, manu biznesu maz iespaido attiecības ar pašvaldību, jo uzmērīšanas darbus veicam ne tikai Ventspilī un ne tikai domes objektos, mums ir klienti visā Latvijā. Daudz tiešāk mūsu nelielās, samērā nesen dibinātās firmas darbu var iespaidot daudzie kolēģi – konkurenti, taču te atbilde ir vienkārša: pie pasūtījuma tiek uzticamākais un labākais izpildītājs. Līdz šim par darba trūkumu nesūdzamies.
Kāpēc pēkšņi piekritāt startēt politikā?
Nu, pilnīgi pēkšņi tas nebija. Pirms astoņiem gadiem pretendēju uz deputāta vietu Tārgales pagasta padomē, taču dažādu apstākļu dēļ toreiz nepaveicās. Kad mani uzrunāja Vienotība, nemēģināju tielēties, jo mani, pēc rakstura visai komunikablu cilvēku, interesē jebkura jauna pieredze, kontakti, izaicinājumi. Turklāt sarakstā bija piekrituši iet man labi zināmi un cienījami cilvēki Normunds Auns, Uģis Goldmanis, Dainis Treimanis , Viktors Kuzņecovs un vairāki citi. Uzskatīju par godu būt starp tādiem arī politikas lauciņa apsaimniekošanā. Ventspili par paraugpilsētu uzskata ne tikai šeit pie varas esošie, bet arī iebraucēji. Taču tikai vietējiem zināms, ka politikā te reizēm valda džungļu likumi un slēptā autoritārisma grambās pat kaklu var nolauzt. Vienotība šajās vēlēšanās piedāvā komandu, kas pilsētas dzīvē varētu daudz ko mainīt patiesas demokrātijas un tiesiskuma virzienā.
Kas konkrēti jūs un kolēģus no Vienotības neapmierina pašvaldības līdzšinējā darbā, ko vēlētos mainīt?
Es varu nosaukt desmitiem šīs un iepriekšējo domju darbus, kas mani apmierina. Bet es nezinu (un domāju, ka daudzi citi ventspilnieki arī), vai tie bija vislabākie iespējamie risinājumi. Lai izdarītu secinājumus, pietrūkst informācijas, un ir aizdomas, ka tā kāda vai kādu savtīgās interesēs tiek no iedzīvotājiem apzināti slēpta vai pasniegta veikli sagrozītā veidā. Acu priekšā visiem ir jaunuzbūvētais, darbu nesākušais sulu terminālis, pusdzīvais graudu pārkraušanas komplekss ostā, atmiņās saglabāta bankrotējusī apavu fabrika, bet pilsētniekiem ir tikai nojausma, ne fakti, ka pie vainas varētu būt kāds no valdošajiem. Labi, necilāsim vecas lietas, taču nav pārliecības, ka aiz it kā skaidrajiem domes lēmumiem atkal nerēgojas kaut kas glums un necaurspīdīgs. Iepriekšējā sasaukumā, kad opozīcijā bija Jaunais laiks, daudzi absurdumi domes rīcībā izgaismojās. Nešaubos, ka Vienotība prasību pēc atklātuma spēs uzturēt, pat ja neiegūs domē vairākumu. Patriotisms nav vēlēšanās uzsaukt ilgu administratīvo mūžu oligarham, bet tikt vaļā no autoritārā režīma un turpmāk visiem kopīgi un atklāti lemt par savas pilsētas nākotni. Ventspilnieki jau sen to ir pelnījuši.
Ar kādām partijām ievēlēšanas gadījumā domē sadarbosieties?
Par to būs atsevišķs lēmums, bet personīgi arī līdzšinējā sastāvā redzu daudzus sakarīgus cilvēkus un teicamus speciālistus, viņi startē arī uz nākamo sasaukumu.