Skip to main content

Valdības 100 dienu prioritāte – valsts drošības stiprināšana

Jaunās valdības pirmo 100 dienu veikumā ir vairāki būtiski darbi labklājības veicināšanai, Latvijas un tās cilvēku drošības stiprināšanai, kā arī valsts konkurētspējas un ekonomikas izaugsmei.

Ņemot vērā notikumus Ukrainā un Krievijas rīcību, valdība pašlaik īpašu uzmanību pievērš Latvijas aizsardzībai un sabiedrības drošībai. Pēc intensīvām sarunām nolemts pastiprināt NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs, tostarp arī Latvijā. Jau šonedēļ Baltijas valstīs ieradīsies ap 450 ASV karavīru un uzturēsies vismaz tuvākos mēnešus. Tiek organizētas arī militārās mācības, un piešķirti papildu resursi 780 tūkstošu eiro apmērā zemessardzes un jaunsargu spēju stiprināšanai.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma: “Latvija šodien vairs nav tāda pati, kāda bija pirms simts dienām, kad šī valdība uzsāka savu darbu. Notikumi Ukrainā ir likuši mums pārvērtēt prioritātes, pievēršot vislielāko uzmanību jautājumiem, kas vēl pirms dažiem mēnešiem šķita pašsaprotami. Jaunajā ģeopolitiskajā situācijā nepieciešams akcentu likt uz valsts drošību, kas nozīmē gan tiešus ieguldījumus aizsardzībā, gan enerģētiskās neatkarības risinājumu meklēšanu, gan iepriekšējās valdības nosprausto mērķu stabilu sasniegšanu.”

Iekšlietu jomā viena no valdības prioritātēm ir uzsāktā cīņa psihoaktīvo vielu apkarošanai. Izmainīts Krimināllikums, paredzot atbildības noteikšanu personām, kuras pārdod jaunās psihoaktīvās vielas jeb „spaisu”. Piešķirtas plašākas tiesības tiesībsargājošajām iestādēm, lai tās efektīvāk varētu cīnīties ar psihoaktīvo vielu, kuras ir iekļautas pagaidu aizliegumā, izplatīšanu, kā arī bargi sodīt tirgotājus.

Eksperti turpina izmeklēt Zolitūdes traģēdijas lietas apstākļus, tostarp īstenojot eksperimentu – kontrolētu sagruvušā lielveikala "Maxima" drupu brucināšanu, kas devis nozīmīgus pavedienu vainīgo noskaidrošanā. Ministru prezidente L. Straujuma ir tikusies arī ar traģēdijā cietušajiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai kopīgi ar valsts iestāžu amatpersonām pārrunātu aktuālo situāciju saistībā ar lietas izmeklēšanas gaitu un informētu par līdz šim paveikto, lai šādas traģēdijas nākotnē neatkārtotos.

Lai stiprinātu būvniecības procesā iesaistīto atbildību par darbu kvalitāti (jo īpaši attiecībā uz sabiedriskajām ēkām), kā arī uzlabotu kontroles mehānismus, norit darbs pie tiesiskā regulējuma pilnveidošanas. Valdība konceptuāli vienojusies par jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās atlikšanu līdz 2014.gada 1.oktobrim, lai līdz tam vienotos ar visiem būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem par nozares tālākās darbības nosacījumiem.

Valsts iedzīvotāju labklājības veicināšanai kā viens no būtiskākajiem veikumiem minams pensiju indeksācija, kas plānota šā gada 1.oktobrī. Pensijām indeksēs vienādu daļu – 285 eiro. Turpmāk indeksācija noritēs pēc jaunas kārtības, ņemot vērā inflāciju un vidējo algu pieaugumu valstī. Neatkarīgi no apmēra pensijas indeksēs politiski represētajām personām, 1.grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem. Oktobrī tiks pārskatītas arī invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas.

Lai pārskatītu pedagogu atalgojumu, sākts darbs pie jaunas darba samaksas aprēķināšanas modeļa izstrādes. Paredzēts sagatavot arī pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Panākts būtisks nodokļa atvieglojums sezonas darbos strādājošajiem laukstrādniekiem. Cilvēkiem, kuri strādās sezonas darbos, ienākuma nodokļa apmērs būs vien 15% laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma.

Saistībā ar elektroenerģijas tirgus jautājumu valdība strādājusi pie atbalsta sistēmas izveidošanas mazturīgajām mājsaimniecībām. Lai mazinātu elektroenerģijas cenu, valdība arī pieņēmusi lēmumu ierobežot obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulās iekļautās komponentes, proti, dabasgāzes cenas mainību (tās maksimālā vērtība nofiksēta šā gada marta tarifa līmenī).

Valsts kopējai, tostarp reģionu attīstībai būtisks ir Eiropas Savienības fondu investīcijas. Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas sekmīgi gatavojas sākt jauno periodu. Darbs turpinās, jāsagatavo visi nepieciešamie dokumenti, jāsakārto normatīvā bāze un jāveic virkne citu svarīgu darbu, lai nodrošinātu ES fondu investīciju plūsmu bez pārtraukuma. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad ārējie ekonomiskās izaugsmes riski ir pastiprinājušies.

Rasta iespēja sniegt papildu atbalstu komersantiem komercdarbības attīstībai, jo īpaši inovāciju jomā, kā arī uzsākts darbs pie jaunajām atbalsta programmām. Uzsākts aktīvs dialogs ar komersantiem un viņus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, gatavojoties 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodam un sākot darbu pie jauno atbalsta programmu izstrādes.

Izstrādāts jauns Ceļu satiksmes noteikumu projekts, īpašu uzmanību tajā pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem (gājējiem un velosipēdistiem). Sagatavots un valdības atbalstu jau guvis jaunais Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekts. Tas izstrādāts, lai Latvijā ieviestu mūsdienu tiesiskajiem standartiem atbildošu administratīvo pārkāpumu procesu, kas nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu, procesuālo taisnīgumu un soda neizbēgamību. Galavārds par likumprojektu vēl jāsaka Saeimai.

Aicinām ieskatīties arī infografikā par katras nozares būtiskāko veikumu jaunās valdības pirmajās 100 dienās.

Apkopojums par būtiskākajiem darbiem nozarēs pieejams apkopojumā.

24.aprīļa preses konferences video ieraksts.

Papildus informācija:
Ilze Pavlova
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālrunis: 67082902
E-pasts: [email protected]

Dalies ar ziņu