Skip to main content

Zaķis: ir jārada mehānisms atbalsta nodrošināšanai Latvijas uzņēmumu attīstībai un konkurētspējas veicināšanai

Saeimas VIENOTĪBAS frakcijas priekšsēdētāja 
Dzintara Zaķa
runa 
politiskās partijas „Vienotība” dibināšanas kongresā

Latvijas ekonomika ir pārdzīvojusi vētrainus attīstības posmus – plānveida ekonomikas sabrukumu, privatizāciju, strauju attīstību, pārkāršanu, krīzi un tagad stabilizāciju.

90. gadu sākumā pie varas, bija politiķi, kuri apgalvoja, ka ekonomikai jābūt pilnībā atvērtai, bez aizsargājošiem tarifiem, kvotām vai subsīdijām. Viņi uzsāka visaptverošu privatizāciju. Plānoto miljardu vietā budžets saņēma kapeikas, bet privatizētā ražošana bieži tika sagriezta metāllūžņos un izpārdota. Desmit gadu garumā ekonomikas politikā dominēja žanra klasiķa Adama Smita formulētās „sliktās idejas”, kas nenesa solītos panākumus, bet kalpoja to izvirzītājiem.

Šī gadsimta pirmā desmitgade atšķīrās tikai nedaudz. Banku sektors bija pienācīgi sagatavojies Latvijas uzņemšanai ES un sekmīgi uzpūta milzīgu nekustamo īpašumu burbuli. Latvijas Valdības un Latvijas bankas „neiejaukšanās” politika pabērna lomā atstāja ražošanas attīstību. Paralēli koncentrējās kapitāls tirdzniecībā un vēlamās konkurences vietā daudzviet izveidojās oligopoli. Cenas apģērbiem, pārtikai, degvielai kļuva neadekvāti augstas, bet Latvijas pārtikas ražotāji spiesti pakļauties lielveikalu diktatūrai, nevis tirgus likumsakarībām.

Mūsu ekonomikas politika nav kalpojusi pareizajiem mērķiem. Latvijā nav izveidojies stabils un plašs sabiedrības vidusslānis, un pārāk maz uzņēmumu ir konkurētspējīgi pasaulē. Ir pienācis laiks būtiski mainīt ekonomikas politiku.

Manuprāt, divdesmit neatkarības gadu garumā ietais neoliberālisma ceļš ir sevi izsmēlis. Ir pierādījies, ka bez valdības palīdzības uzņēmējiem ar haotisku privatizāciju un visatļautību finanšu jomā ekonomika neattīstās kā vēlamies. Visas vadošās valstis dažādos attīstības posmos ir realizējušas tirgus aizsardzības pasākumus un aktīvi subsidējušas savus uzņēmumus.

Efektīvas valsts atbalsta sistēmas esamība jaunu nozaru uzplaukuma brīžos ir daudzu veiksmes stāstu pamatā. Spilgtākie piemēri ir elektronikā: Samsung – eksportēja zivis, saknes un augļus, rafinēja cukuru un ražoja tekstilpreces līdz astoņdesmito gadu sākumā ar pamatīgu valdības atbalstu sekmīgi pievērsās elektronikai. Nokia: ražoja gumijas zābakus, riepas un kabeļus, līdz ciešā sadarbībā ar valdību kļuva par mums zināmo veiksmes stāstu. Ticēsim un pierādīsim, ka līdzīgas pelnrušķītes ir iespējamas arī pie mums.

Man šķiet, ka arī mums ir jārīkojas līdzīgi. Mums ir jārada mehānisms ar kura palīdzību Latvijas uzņēmumi varētu saņemt pietiekamu atbalstu attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai un jāatrod tās nišās, kurās izaugsme ir garantēta.

Ekonomikas ministrija ir spērusi kārtējo nozīmīgo soli pareizajā virzienā. Paralēli kreditēšanas vai eksporta garantiju sistēmai ir uzsākta tā saucamā „Attīstības bankas” darbība.

Attīstības banka pagaidām tiks bāzēta uz Garantiju aģentūru. 18milj.Ls apmērā tiks piedāvāti uzņēmējiem tik ļoti vajadzīgie, bet iepriekš nepieejamie ieguldījumi pašu kapitālā.

Nākotnē Attīstības banka pārtaps par fundamentālu uzņēmējdarbības atbalsta sastāvdaļu. Paralēli šiem tā sauktajiem mezanīna aizdevumiem tā administrēs struktūrfondus, eksporta un kredītu garantijas, pārņems no hipotēku bankas jau strādājošās valsts uzņēmēju atbalsta progrāmas. Ražošanai izsniegto zemo procentu kredītu apjoms pieaugs līdz pus miljardam latu. Divkāršosies eksporta kredītu apjoms un vismaz 120 milj latu apjomā tiks finansēta uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras būvniecība. Paralēli, kā tas tika minēts VD „stabilas LV attīstības plānā” tiks palielinātas subsīdijas zemniekiem, piešķirti vismaz 60milj.ls jaunu biznesu uzsākšanai un 10 milj. Ls jaunu uzņēmumu veidošanai.

Mēs pratām grūtā brīdī reformēt valsts finanses un pratīsim reformēt ekonomiku. Esmu pārliecināts, ka dažu gadu laikā mums būs sava nokia vai samsungs, tikai tas būs pavisam citā mums daudz raksturīgākā nozarē!

Lai mums izdodas!

 

Dalies ar ziņu